Vainīga vienmēr saule gan Tad kad viņas nav Gan tad kad beidzot vairs nav Anormāli auksti (āāā) Viņš piezvanīja - mani sauc ārā Izlikos, ka paskatījos tukšajā kalendārā Un pusstundu vēlāk pirmajā rindiņā Grīziņkalna tālajā galā, Kad manai rokai pietuvojās viņa labā Man ir lasāms manā apkaunojoši sārtajā sejā Kad Grīziņkalna tālajā galā Man taureņi reiboja vēderā Un es nosarku tā, itkā gadu būtu sēdējusi mājās SPF trīs tūkstoši, kad viņš man pieskarās Tas nu blefs gandrīz Apdeguši vaigi un degungals SPF trīs Tas nu blefs gandrīz Un es kāpu viņa mašīnā Ķipa brauksim uz jūrmalu pastaigāt, Bet kamēr es mīļošu kokus viņš sapratīs Ar mani tie nebija joki Jo redz, tagad eju kosmosā (woooo), Un lai man parādītu zvaigznes ira jāstrādā! Bet kāds tuvojas, grib mani sazemēt, Bet zini man jau ira karsti tā kā pazemē Jo Grīziņkalna tālajā galā, Kad manai rokai pietuvojās viņa labā Man ir lasāms manā apkaunojoši sārtajā sejā Ka Grīziņkalna tālajā galā Man taureņi reiboja vēderā Un es nosarku tā, itkā gadu būtu sēdējusi mājās SPF trīs tūkstoši, kad viņš man pieskarās Tas nu blefs gandrīz Apdeguši vaigi un degungals SPF trīs Tas nu blefs gandrīz