Nevainīgs var būt tas,
Kuram, viss ir dots.
Laimīgs var ubags būt,
Kad ir pabarots.
Cilvēka sirds vienmēr,
Laimīga grib būt.
Mēģinot nopirkt to,
Bet nevar laimīgs kļūt, jo tā ir jāsajūt.
Naktī uzsnidzis pirmais sniegs,
Sirdī iemājo aizmirstnieks.
Kaut kas savāds šai klusumā,
Tā kā bērnībā.
Naktī uzsnidzis pirmais sniegs,
Sirdī iemājo aizmirstnieks.
Bijām laimīgi mēs,
Tā kā dvēseles.
Mīlestība un prieks,
Neko nemaksā.
Nevar to nopirkt ne tirgū,
Ne bankā, ne veikalā.
Laimīgi varam būt,
Tad kad mīlam mēs.
Neviltots smaids no sirds,
Vienmēr palīdzēs, ja kādreiz mums to vajadzēs.
Naktī uzsnidzis pirmais sniegs,
Sirdī iemājo aizmirstnieks.
Kaut kas savāds šai klusumā,
Tā kā bērnībā.
Naktī uzsnidzis pirmais sniegs,
Sirdī iemājo aizmirstnieks.
Bijām laimīgi mēs,
Tā kā dvēseles.
Vienkāršās
Lietas prātā man nāk,
Pasauli redzējām savādāk.
Zemes, saules un jūras gaiss,
Laimi mums deva viss vienkāršais.
Prieki un asaras, pirmais skūpsts,
Saldējums vasarā ātri kūst.
Kā Līgo vakars un Ziemsvētku rīts,
Būs bērna dvēselē ieraķstīts.
Kaut kas savāds šai klusumā...
Naktī uzsmidzis pirmais sniegs...
Bijām laimīgi mēs...
Bērna dvēselēs...
Naktī uzsnidzis pirmais sniegs,
Sirdī iemājo aizmirstnieks.
Kaut kas savāds šai klusumā,
Tā kā bērnībā.
Naktī uzsnidzis pirmais sniegs,
Sirdī iemājo aizmirstnieks.
Bijām laimīgi mēs,
Tā kā dvēseles.