Kad es staigājot viens vaicāju pašam sev Kā gan var atrast to skaistāko, vienīgo Gāja laiks un domas šīs aizmirsās Bet tad kādu dienu ... Vasaras vidū es satiku Tevi vientuļu tālā debess malā, Vasaras vidū es satiku Lai es nelaistu tevi vairāk vaļā. Tagad nesaprotu, kā varēju dzīvot viens, Jo bez tevis mans ceļš būtu tāls, bezgalīgs Svētīts Dievs, ka devi man to, Ko meklēju, kad biju viens. Vasaras vidū es satiku Tevi vientuļu tālā debess malā, Vasaras vidū es satiku Lai es nelaistu tevi vairāk vaļā. Vasaras vidū es satiku, Vasaras vidū es satiku, Vasaras vidū es satiku Tevi vientuļu. Vasaras vidū es satiku Tevi vientuļu tālā debess malā, Vasaras vidū es satiku Lai es nelaistu tevi vairāk vaļā. Vasaras vidū es satiku Tevi vientuļu tālā debess malā, Vasaras vidū es satiku Lai es nelaistu tevi vairāk vaļā.