Tu redzi kā es runāju ar Dievu
Tu redzi kā es runāju Tevi
Tu redzi kā es runāju ar ikvienu
Tu redzi kā es runāju ar sevi
Un tas, ko spogulī es redzu
Un tas, ko spogulī es redzu
Diezvai ir tas, ko es cienu
Lieku sevi mierā to spoguli sienā
Pa īstam, pa īstam ar sevi esmu mierā
Sevis mīlestības tiesā
Šodien uzvarētu sevi
Ego pirmā loze manā sarakstā alergēnu
Bet tā kā doza zem katra paraksta, tas ir rakstīts gēnos
Ambīciju dzīts ikdienas sardzē mana personība
Tikai es tad numur divi katra persona, ko mīlu
Bez aprēķina neder, soli uz priekšu kā vienmēr redzēšu
Jo, kas man nedeg, to es nedzēšu
Trīc kāds, kuram esi svarīgs
Rīts nāk, bet daru visu parīt
Glīts vārds vai lieku es to manīt
Tīšu prāt komandē un liek ganīt
Tā dīlo fāteri uz ielām (fāteri uz ielām)
Tā durvis paver Rīgas bērni (paver Rīgas bērni)
Tik daudz plāksteri un ielāpi (plāksteri un ielāpi)
Tie atstāj balerīnas mēmas
Balerīnas mēmas
Tu redzi kā es runāju ar Dievu
Tu redzi kā es runāju Tevi
Tu redzi kā es runāju ar ikvienu
Tu redzi kā es runāju ar sevi
Un tas, ko spogulī es redzu
Un tas, ko spogulī es redzu
Un tas, ko spogulī es redzu
Diezvai ir tas, ko es cienu
Apsēžos krēslā iegrimstu ērtāk
Pa īstam, pa īstam piedzimšu vēlāk
Sevis mīlestības tiesā
Šodien uzvarētu sevi
Vai dekādei šajai manis pietrūks
Pasaule piekūst, kas tajai skādē
Nami ceļas, cilvēks gurst no estakādēm
Man ir apnicis skumt nest un lādēt
Da, ko es devu tik tā tinti mīciju
Ja viss kas mani vada, ir mana intuīcija
Tik tuva rīcība, viena pēc tam otra
Tik ļoti līdzīga bez sirdsapziņas un goda
Tik tā kā doma par vēl eksplozīvāku darbu
Un kādu iespaidu atstāj sekss kā rīcība uz karmu
Ja tā viss tuvākā no biennālēm
Ekspozīcija ar šarmu bija un āmen
Manas virsotnes balanss starp diagonālēm
Neko nenozīmē kas es biju, bet kas esmu tagad
Esmu gatavs brīvībai un nesu to no paša pamata
Tu redzi kā es runāju ar Dievu
Tu redzi kā es runāju Tevi
Tu redzi kā es runāju ar ikvienu
Tu redzi kā es runāju ar sevi
Un tas, ko spogulī es redzu
Un tas, ko spogulī es redzu
Diezvai ir tas, ko es cienu