Viņa atnāca ceturtdienas naktī Durvju zvans brīdināja mūs Smaržoja pēc visiem saviem stāstiem Kas viņas lūpās smējās luminiscējot Šonakt nebūs vairs kā es vēlos Salīp skropstas, kāpēc esmu šeit Es skrāpēju tevi no sevis ārā Četras naktis mani pameta miegs Tik īsts ir viss Viņa novilka saburzīto kleitu Vienkārši to norāva nost Apsēdās uz grīdas un ar pirkstu Putekļos zīmē 'tevi, tevi mīlu es' Es skrāpēju tevi no sevis ārā Jau adā dziļas rētas redz Viņa atdeva savas saplēstās zeķes Ilgāk es vairs nenoturējos Mēs salipām ilgi, kādu stundu Tik tālu, tālu bijām mēs Tik īsts ir viss