Saulains bija rīts, kad pirmo reizi tu Tu teici man- eitu Zaķi, visa dzīve mums kā magonēs Un koku galotnēs Un ja nu par to man jāmaksā sods Man naudas tik maz ka Mēs varam būt tikai tā Ka neviens mums nejautā Kā ir būt divatā Kā noturēties orbītā Saules pievilktā Brīdis bija īss, kad abi gaidījām Kurš pirmais pasmaidīts Zaķi, visa laime mums ir lapotnēs Un krasta avenēs Un ja nu par to mums nospļauties, jo Tā lidot ir vērts, cik labi ir tā padoties