Man uz plaukstas kūst sniegs Tik lēni, lēni Manās acīs zvaigznes krīt Mūžībā spīd Kā mūžībā spīd Un kā atspulgā spīd. Aizbēgšu no vēja Tik lēni, lēni Kāpšu kalnā visaugstākā Dziedāšu tev Es dziedāšu tev Līdz skanēsi tu debesīs. Nemelosim atkušņiem Neskaitīsim zvaigznes skaļi Ticēsim kā bērni mazi Fejām, svēteļiem un sev. Savas slēptākās domas Uztici man Saliec rokas virs debesīm Spožākām acīm Ar spožākām acīm Pasaulē tev esmu es.