Aiz Basteja, Dzeguž un Grīziņa kalniem
Dzīvoja reiz Ansis, kas sekoja maldiem
Tam likās, ka Saule tikai tādēļ mēdz aust
Lai naudu un slavu ļaudis varētu raust
Bet pašam Ansim pūrā nekas nebija dots
Ja nu tikai izskats un Breda Pita zods
Tāpēc puisis ceļu slavai pretī sāka
Cenšoties nokļūt uz tīņu preses vāka
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei līdzi iet
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei līdzi iet
♪
Tomēr Ansim diezgan pieticīgi klājās
Līdz sociālos tīklos tas reiz iekšā stājās
Un kattreiz, kad telefonā viņš skatījās
Jauni laiki esošo vietā rādījās
Tā aizrāvās puisis ar vēlmi būt bagāts
Ka kļuva ar slavu un šēriem vai apmāts
Tam likās, ka dzīvē visu izšķir vērdiņš
Un tas, cik bildēs slavens būs viņa tētiņš
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei līdzi iet
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei līdzi iet
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei līdzi iet
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei līdzi iet
Tomēr vienu dien Ansis reiz nāca pie prāta
Sajūtot, ka netiks nekad viņš pie sāta
Jo pēc slavas, jo, pēc slavas nemitīgi cenšoties skriet
Reālā dzīve, reālā dzīve tam gar degungalu iet
Nolēma viņš beidzot, ka jāmēģina stāt
Un laiku vietā jāsāk īstās sajūtas krāt
Satika draugus, lai atgūtu, kas pakāsts
Un pirmo reizi sajutās patiesi bagāts, bagāts
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei līdzi iet
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei līdzi iet
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei līdzi iet
Pēc slavas Ansis dikti reiz gribēja skriet
Līdz attapās, ka labāk ir dzīvei
Ir dzīvei, ir dzīvei līdzi iet