Akmens, šķēres, papīrīt's, viens, divi, trīs
♪
Bij' vēlme mainīt pasauli, mainīt lai
Kā dienā būtu pat naktī gaišs
Un kurš gan cits to paveikt spēs
Ja ne es?
♪
Līdz', velku līdz' atmiņās to brīdi
Tagad tas ir kā mīts
Bet tad man bij tik daudz ko teikt
Par to, kas ir jāmaina šeit
Gāju tad ar lozungiem es
Ar mērķi acīs mest
Visu, kas man likās greizs
Bet man teica: "Beidz!"
Bij' vēlme mainīt pasauli, mainīt lai
Kā dienā būtu pat naktī gaišs
Un kurš gan cits to paveikt spēs
Ja ne es?
Bij' vēlme mainīt pasauli, mainīt lai
Kā dienā būtu pat naktī gaišs
Un kurš gan cits to paveikt spēs
Ja ne es?
Steigā mudināju būt modriem:
"Nav ko laiku notriekt, jo to paķers vēji"
Un tā sejā katram es rēju
Bet pasaule kurlmēmi nereaģēja
O, un tagad pļauju pati, ko sēju
Jā, bet kaut kā man likās
Ka var tikai tā un nekā citādi
Bij' vēlme mainīt pasauli, mainīt lai
Kā dienā būtu pat naktī gaišs
Un kurš gan cits to paveikt spēs
Ja ne es?
♪
Kā jokus tur, kur priekšā mūris
Man nācās savu sirdi plēst
Jo cerēju, kāds sadzirdēs
Uz akmens, šķēres viņa spēlēja ar pasauli
Tātad, kura kuru tagad mainīs?
Abas izdomāja lieciniekus sasaukt
Lai justos lielāka, meitene pakāpās uz spainīša
Sarunāts tika līdz trīs uzvarām
Mirklī izspēlēja viņas pirmo kārtu
Un varbūt mums tas ir brīdis uztverams
Bet pasaulei tas likās mazliet par ātru
Vienojās abas saukt vienu vārdu gadā
Pirmais gads akmens, otrais šķēres
Pēc pāris spēlēm pienākumi radās
Piedzima bērni, vecākiem bēres
Tā laika gaitā abas vienu otru pieslīpēja
Līdz viņa atskārta, ka sevi vajadzēja mainīt
Un tai pat mirklī viņas sejā smaids ieslīdēja
Jo viņa pamanīja, kā meita kāpj uz spainīša
Mainīt pasauli, mainīt lai
Kā dienā būtu pat naktī gaišs
Un kurš gan cits to paveikt spēs
Ja, ja, ja
Bij' vēlme mainīt pasauli, mainīt lai
Kā dienā būtu pat naktī gaišs
Un kurš gan cits to paveikt spēs
Bij' vēlme mainīt pasauli, mainīt lai
Kā dienā būtu pat naktī gaišs
Un kurš gan cits to paveikt spēs
Ja ne es?