Mels, vairs nelaidīšu garām
Ne vienu pašu dienu, kura netaisnību glabā
Ja kāds uz manu laimi kā uz nevaj'dzīgu skatās
Grib nelaimīgu atstāt, es negaidīšu malā
Esmu gatavs cīnīties un iet uz pilnu banku
Vārtoties pa dubļiem kā pa siltu vannu
Gribu iegaumēt šo dienu tā kā tizlu pranku
Nevis sasiet to ar berzi, tā kā džina lampu
Es esmu gatavs darīt to, ko neesmu darījis agrāk
Koļīt dāmu klubā, kad es neesmu galīgi hlamā
Nepirkt dzērienu, kad viņa uz mani kaprīzi skatās
Un ja nesaprot, tad pateikt viņai stabilu "Atā"
Es gribu ar mazajiem klasītes kapāt
Un tad aplītī sanākt un saldu barību havāt
Gribu krajkasītē pietiekami papīra sakrāt
Vecumdienas gribu pavadīt pie kamīna jahtā
Es gribu pietiekami stipri, lai es panāktu savu
Cienu darāmo darbu un savu saprātu vadu
Virzienā, kur nedomāšu par parādu kravu
(Damn) Es pat, tā kā Edavārdi, kačāju karmu
Es daru visu, lai var dzīvot savu dzīvi
Minot taku brīvi un mīlot katru brīdi
Un mana dzīvē nebūs dibenā kā zandartu pāris
Tā kā man ir pofig, es pametu standartu rāmi!
Tev jāiet ārpus konteksta
Tev jāiet ārpus konteksta
Tev jāiet ārpus konteksta
Bailes ir tās, kas no kompleksiem pārtiek
Un nedod iet ārpus konteksta rāmjiem.
Nav ko mīzt, laiks pret kompleksiem stāties
Un iet uz risku, tā kā pokera stāriem
Tev jāiet ārpus konteksta
Tev jāiet ārpus konteksta
Tev jāiet ārpus konteksta
Bailes ir tās, kas no kompleksiem pārtiek
Un nedod iet ārpus konteksta rāmjiem.
Nav ko mīzt, laiks pret kompleksiem stāties
Un iet uz risku, tā kā pokera stāriem
Es gribu būt labākais, tā cerība vēl dzīva
Tikai tagad, to nevaru, tak ir deviņi no rīta
Sākšu bagātināt garu, lai karma liela
Bet to tikai ne tagad varu, tak ir darba diena
Nepaceļ daži ne grama, nav varka viegla
Pārdzīvo to, ka nav galdu ar gardumiem
Parādīšu sevi godam, tā kā jauku un cildenu
Bet ne jau tagad, te taču nav manu cilvēku
Es laimīgāks būšu drīz, liekas
Tikai ne šodien, jo tagad līst lietus
Līdz galam novedīšu visu drīz, draugi
Tikai ne tagad, jo logā spīd saule
Es varētu būt titāns, kā fāteru gari
Ielikt sevi lirikās, lai spīd pātari mani
Nest augļus tā, lai krīt ābeļu zari
Kā tas varu būt tagad, ja rīt jāceļas agri
Darītu to, kas dotu man mundru dzīvi
Lai to neveltītu pudelei, kā skumji vīri
Varbūt varu kaut ko sacerēt, lai bumbas krīt
Bet ne jau tagad, redzi, man ir tikai stunda brīva
Es mēģināt varētu pagatavot vēžus vai zivis
Repa grupu veidot, sarunājotmēģus jau divus
Likt mērķus iemācīties tīt smēķus kad gribas
Bet ar pirmo datumu – tagad ir mēneša vidus
Varu repu dot, lai visi letiņi autā
Par specu mani padarītu leksikas laukā
Jo paņemot to miķi, metam tehnikas kaunā
Darīt to varētu, bet man negribas kaut kā
Viens bārā
Bet es tagad varētu likteni paņemt, viņam pakaļ iet ārā
Skriet tālāk
Veidot vēsturi varētu tagad, bet tas čakars būtu liels pārāks
Tev jāiet ārpus konteksta
Tev jāiet ārpus konteksta
Tev jāiet ārpus konteksta
Bailes ir tās, kas no kompleksiem pārtiek
Un nedod iet ārpus konteksta rāmjiem.
Nav ko mīzt, laiks pret kompleksiem stāties
Un iet uz risku, tā kā pokera stāriem
Tev jāiet ārpus konteksta
Tev jāiet ārpus konteksta
Tev jāiet ārpus konteksta
Bailes ir tās, kas no kompleksiem pārtiek
Un nedod iet ārpus konteksta rāmjiem.
Nav ko mīzt, laiks pret kompleksiem stāties
Un iet uz risku, tā kā pokera stāriem