Skat, Tavas acis lēni krīt ciet.
Paliec mierīgs - Tev nav kur skriet.
Tavās domās krāsas pašas rodas.
Nav ne zīmuļa,ne otas.
Gadu simtiem noslēpums, kas glabāts,
Mainīs visu, kas prāta mūrī sargāts,
Gadu simtiem glabātais Jums pauž,
Katra sirdī noslēpums šis snauž.
Tu kļūsi Bagāts,
Brīžiem savāds,
Lielām acīm pētīs Tevi citi-
Tas nav slikti,
Tik vēlies dikti.
Pat ja pikti, kļūs tie tie tie kas Tevi skauž,
Tie kas Tevi skauž
Skat, tas nemaz nav grūti,
Viss ko vēlies – apdomā un sūti.
Kosmoss dzirdēs, pat ja teiksi klusi,
Sapņi rādīs - ceļš, uz kuru pusi.
Gadu simtiem noslēpums, kas glabāts,
Mainīs visu, kas prāta mūrī sargāts,
Gadu simtiem glabātais Jums pauž,
Katra sirdī noslēpums šis snauž.
Tu kļūsi Bagāts,
Brīžiem savāds,
Lielām acīm pētīs Tevi citi-
Tas nav slikti,
Tik vēlies dikti.
Pat ja pikti, kļūs tie tie tie kas Tevi skauž,
Tie kas Tevi skauž
Skat, Tavas acis lēni veras vaļā,
No melnas zemes,tagad zālē zaļā.
Tavas domas reālas kļūst dzīvē,
Tik esi patiess,pat ja grēku mīlē.
Gadu simtiem noslēpums, kas glabāts,
Mainīs visu, kas prāta mūrī sargāts,
Gadu simtiem glabātais Jums pauž,
Katra sirdī noslēpums šis snauž.
Tu kļūsi Bagāts,
Brīžiem savāds,
Lielām acīm pētīs Tevi citi-
Tas nav slikti,
Tik vēlies dikti.
Pat ja pikti, kļūs tie tie tie kas Tevi skauž,
Tie kas Tevi skauž