Mēs visi nākam ar bagāžu
Kaut kas pa ceļam mums ir savākts
Kaut kas ir pazaudēts, jo kādu laidām pārāk tuvu
Atmiņas nežēlo, bet es tām saku: "Panāc šurp!"
Un cenšos aiztaisīt tās durvis, ko sirds vaļā tur
Jo vairāk cenšos nedomāt, jo domas skaļāk dun
Un dienu nedomāt par tevi man ir panākums
Neredzu gaismu tavās acīs, arī manās tumst spuldzītes
Izdeg, nekādu saistību, jo tas nav bizness
Es neceļu, kad tu man zvani, jo es esmu izsmelts
Un manā glazīte vairs nav nekādu vārdu tev
Es diemžēl nezinu, ko daru, nelīdz zāļu tev
Mīļā, zinu, aizbēgt būtu vieglāk
Aizbēgt vienmēr ir vieglāk
Un, nez, ko mūsu vietā darītu kāds cits, arī tu?
Nezini, ko vairs bilst?
Ar Dievu, mana mīļā!
Man ir tik ļoti žēl
Viss, kas starp mums ir bijis
Ir pelni vējā vien
Es nezinu, kur Tu esi
Bet zinu, ka tur ir skaisti
Es zinu, ka tur ir skaisti
Jo zinu, ka tu tur esi
Mēs iekritām viens otram acīs tā kā bedrē
Šādi kāds augšā vai nu rotaļājas vai nu testē mūs
Un pāri paliek atmiņu mudžeklis
Dzīve paskrien man garām un es tai padodu ūdeni
Brīži paliek, kad labāk, kā sīki, naivi suvenīri
Laika distancē nelīdz mana tuvredzība
Mūsu idille tikai sapnis paradīzē
Sēžu izsalcis, kā pirms asins analīzēm
Sēžu istabā kā Brockis un atmiņas nezūd
Es šeit biju laimīgs un es vairāk nebūšu
Apklust būtu labāk
Visi vārdi šķiet seklāki par krūšu kabatu
Novēlu, lai tavi soļi nezina tumsu
Lai uguņo salūts aiz tevis, kad skūpsti
Un, kad tavi rīti meklēs manus "labrīt"
Lai tev blakus ir vēl kāds, kas tā tevi mīl
Ar Dievu, mana mīļā!
Man ir tik ļoti žēl
Viss, kas starp mums ir bijis
Ir pelni vējā vien
Es nezinu, kur Tu esi
Bet zinu, ka tur ir skaisti
Es zinu, ka tur ir skaisti
Jo zinu, ka tu tur esi