Veras mākoņi kā puķes lēnām vaļā, Pāri zaļām kāpām skrien Ceļa drēbju krokas tā kā aizvējā Manu māju smaržas glabā vēl aizvien. Vējš kā cepuri man aiznes projām bēdas, Iejauc pēdas liedagā. Lietus lāses loga rūtij pāri peld, Un es raudu vējā tāpat no nekā. Aizved mājās rieta debess sarkanā Aizved baltais saules ceļš Pusnakts debesīs man taku šo ceļ Saulrieta ceļš, mājupceļš. Dienas nogurums kā suns man uzticīgs Vienmēr atrod mājas šīs, Kur vēl tēva liktām spārēm sveķi pil Mājupceļš, kur kalnā iet kā debesīs. Aizved mājās rieta debess sarkanā Aizved baltais saules ceļš Pusnakts debesīs man taku šo ceļ Saulrieta ceļš, mājupceļš.