Iekrīt nomodā, iekrīt miegā laiks Kad tavos matos aizplūst Pulkstens stundas sauc Un uz pirkstgaliem krēsla staigā vēl Lēni pazūd stundas svētās Mati mitri vēl tev Tikai viens tavs vārds Džokonda Mani piespiež klusēt Tev pašai sava gaisma spīd Tomēr paliksi Džokonda Tev pašai sava gaisma spīd Pāri skaties tu savām vājībām Tavā skatienā redz smaidu Pāri likteņiem Sārtas lapas krīt tev pie kājām Citas lēnāk, citas ātrāk Bet tu pāri tām