Kāpēc no manis tu gribi to, ko negribu es Tāpat es dzīvoju pats uz savas pasaules Man mazliet vēlāk acis atver rīts Tev mazliet ātrāk atnāk nakts Un atkal vārds kāds no mutes ārā krīt Un paliks viss tā kā vakar, šodien un rīt Tev laiks būs celties Bet man laiks būs gulēt iet Man nebūs vairs kur steigties Bet tu gribi kaut kur jau skriet Un es joprojām nezinu ko teikt Vai brīžiem dusmoties vai smieties Bet varbūt vienreiz domāt par to beigt Lai paliek viss tā kā bijis un kā būs vēl rīt Ko tu teiksi rīt, ja manā gultā neviens zvaigznes Neskaitīs Ko tu teiksi rīt, ja man sev pašam Ja vairs sev pašam nebūs vairs ko pastāstīt Bet tas būs es ceru varbūt tik rīt Ne jau tūlīt ko izmainīt Es ceru varbūt tas būs rīt