Tas mans ceļš, kas nav vairs sākumā Bet vēl nav izbeidzies, tas tikai pusceļā Vēl nav redzams tā gals Tā strīpa, kurai pāri nepārkāpt Mans ceļš tālāk mani ved zem zvaigznēm debesīs Kur ceļi aizvedīs Un krīt zvaigznes klusējot ceļā Nodziestot zemē krīt un sadeg kaut kur Man cita ceļa nevajag Ir jāiet savs līdz solim pēdējam Man citu zvaigznes nevajag Gan jau man, gan jau kaut kur Tā paslēpusies spīd Nokristīs tā zvaigzne tad Kad tai būs manā ceļā lemts krist nenodzisušai Vēl nav beidzies šis ceļā Vēl skaras tas pie maniem papēžiem Tāpēc es iešu tālāk viens Vairs nedrīkst apstāties ne mirkli ceļmalā Apdzīs kāds un paies garām pusceļā Atstājot ceļa putekļos