Durvis vaļā, durvis ciet Gaidīts nācējs iekšā iet Krodziņš vieglos dūmos tīts Pie sienas mazliet pulksten's šķībs Un pazīstams aiz letes bāra vīrs Brīvs pie letes krēsls stumts Glāzē deg Bakardi rums Un jautā kāds: Meit, kā tev klājās? Redzu, atkal netiec mājās Un man liekas, tas nav pirmoreiz Vilciens pēdējais jau projām Aizbrauc kluss bez manis projām Tāpēc arī man vairs nav kur steigt Tad, ja rīts pa jumtu staigās Aizbēgs nakts, tā rīta baidās Un mans vilciens mani sagaidīs Izkūst nakts, kā cukurs tējā Lapas maldās rīta vējā Pārbraukt mājās mazā gaismā Atvest dienu miglas maisā Un to izbērt tumšā istabā