Ar rīta sauli debesīs Sāk arājs pirmo vagu dzīt Nadravas melnajā, zemē rūkdams, iet lemess Sembas smilšainos krastos Nāk ļaudis dzintaru lasīt Tiks rotās tas kalts – Baltijas zelts! Un Vārmē vai Skalvā Būs alus vienmēr galdā Ir gaidīts viesis sētā Gan Galindā, gan Bārtā Drosmīgas ciltis Neizbrienami purvi Necaurejami meži sargā šo zemi Un sirmajie dievi Ozolu svētbirzīs zaļās Strautos un pļavās Šeit visur tie ir! Sudāvas tumšajos silos Kur vilku bari siro Vēl mednieks pēdas dzen Tas bija viss tik sen Bet no tā vairs nekā nav Pīšļi un prauli, smiltis un kauli Senprūsija Baltu slava un gods tā reiz bija Varoņus izauklēja Par viņu tie asinis lēja Senprūsija Senču asins te lija Par savu dzimtu un sētu Un mūsu ticību svētu Lai arī no tā vairs nekā nav Kā vien pīšļi un prauli Mūsu sirdīs viņa vienmēr būs Jo atmiņas, tās neizzūd