Garām purviem un melnām slīkšņām Cauri mežiem un bieziem brikšņiem Pāri pakalniem un pāri laukiem Līdz ar vēju mans straujais kumeļš rikšo Es esmu šķēps, ass un griezīgs Esmu bulta, kas spindzot trauc Es esmu mednieks mežu dzīlēs Tauru balsis mani sauc Sudāvu jātnieki Trakajos zirgos Krēpēm plandot Šķēpu asmeņiem mirdzot Sudāvu jātnieki Kareivji brašie Kā vanagi trauc Kumeļos ašos Tas kas dzimis šai skarbā zemē Piedzimis, lai būtu brīvs Tikai tas, kurš varēs būt par citiem stiprāks Izdzīvos un beigās vēl paliks dzīvs Es esmu zobens abpusgriezīgs Malduguns, kas pēdas jauc Es esmu vilks tumšās naktīs Uz mēnesi kas skaudri kauc Mūs nesaliekt, mūs nepievērst No zemes šis mūs neizdzēst Kur asins lejas Sudāvi nāvei sejā smejas Un kad laiks mans pienāks Pie tēvu tēviem doties Lai skan sēru dziesma no manis atvadoties Medību laukos citos mans kumeļš atkal rikšos Un dižos taurus dzenot, suņi ries