Sudrabs un zelts Nespēj izmainīt to Visu kas celts viņa sirdī Un kalts Senajās dziesmās Senču valodā, svētuguns liesmās Dzintars un zīds Tie laimi nenes Ja cilvēks nav brīvs Pats savā zemē Spīd spožāk saule un mēness Zem dzimtenes plašās debess Herkus Monte Ir viņa vārds Herkus Monte Teitoņu lāsts Herkus Monte Tavu ceļu, kurš ies Lai tad zin tas Atpakaļ nepagriezties Ja aizsprosts ir pārrauts un ūdens sāk skriet To vairāk nenoturēt ciet! Nodrebēs sirds Šaubas vēl māks Kļuvi tu stiprs Jo biji trausls un vārgs Varbūt nav grūti mirt, ja zini par ko Dzīvība ir jāziedo Bet cik būs tādu, kas atteiksies No vieglas dzīves cīņas labā Cik gan būs, kas piecelsies Kad viņa biedrus dubļos bradā!?