Melns tēls Lidoņu ielas dzegā sēž,
Saltu tumsu rijot,
Skatiens šausmas drošākajās sirdīs dveš
Bet neļauj novērsties
♪
Glāb! Nāk! Iļģuciema velns!
♪
Starp laternu gaismām, no ēnas uz ēnu
Tikai vēsa elpa, neredzams pieskāriens
Caur noteku caurulēm, veikalu skatlogiem
Sūta tirpas pār kauliem, dzīviem un mirušiem
Garš stāvs, viens ar ēnu - klīst
Un meklē sev vietu zem mēness
Kā neatņemts sveiciens
Kavējās - vardarbīgi kluss -
Tēls - gaitu lēnu,
Klīst un meklē, sev vietu starp zvaigznēm
Kā pareģots kritiens
Valdniekam seko pa pēdām
Vīrs, kurš ar nāvi kārtis mij
Tevi aicina spēlēt -
Kā nokavēts glābiņš
Kliedziens - vardarbīgi skaļš!
♪
Nāk! Nāk! Iļģuciema velns!
♪
Tevis vairs nav, tikai ēna!
Tevis vairs nav, tikai ēna!
Tevis vairs nav, tikai ēna!
♪
Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž,
Saltu tumsu rijot...