Ar skumjām pielipis pie asfalta es traucos Es vairs nedzirdu savas domas Zinu traucoties no mirkļa atrauties nav gudri Bet nav tā ka mani pazītu ar sevišķi lielu gudrību Kādēļ ir tik grūti saprast Kas man krūtis deg un raustās Kādiem spēkiem mainās vēji Zaudēji, ja nepaspēji Pielāgojies ātriem ritmiem Ūdens jādzer maziem malkiem Vienmēr visur jābūt laikā Pilnēness dēļ jūku prātā