Viņš bija kā uzburts uz mirdzošām lietām, Viņš pirka un pārdeva nedomājot, Tam patika staigāt pa slepenām vietām, Viņš mācēja paņemt, bet neprata dot Reiz vakarā vēlā, kad tirgus jau beidzies, Pie viņa kāds dīvainis pienāca klāt, Un jautāja vīram, kapēc Tu tā steidzies, Vai pārdosi to, kas Tev vienmēr ir klāt Viņš pārdeva dvēseli, sirdi un sapņus, Un kļuva tik bagāts kā farons kāds Viņš pārdeva cerības savas par naudu, Un palika vientuļš un izputināts To pameta vecāki, bērni un draugi, To pameta mīļotā nedomājot Šī pasaules kārtība laikam ir tāda, Ir lietas ko saņemot sirds jāadod Viņš pārdeva dvēseli, sirdi un sapņus, Un kļuva tik bagāts kā farons kāds Viņš pārdeva cerības savas par naudu, Un palika vientuļš un izputināts Un palika vientuļš un izputināts.