Trīsreiz nokavēju vasaras es Aizlidoja putni, kļuva vēss Ja nu beigt spēli? Ja nu beigt spēli? Peldēt uz to krastu kamēr laiks Bet jā – kad nāve dala kārtis, vienmēr vinnē tā Lai kā tu censtos, allaž paliec durakā Ir liela māksla laikus pamest, atkāpties Atpakaļ peldēt, neskatīties (tomēr) Peldēt un neatskatīties Trīsreiz nedzirdēju saucam es Kaut gan sauca manas izbailes Un ja nu beigt spēli? Ja nu beigt spēli? Nepaņemot līdzi sev nekā Jo ar – laika degli galā tikt nav iespējams Bet šīs bailes tevi tad vairs neaizskars Kas ilgi nāca, ļoti ātri projām ies Vai zināsi kā neatvadīties? (tomēr) Vai mācēsi tu neatvadīties? Trīsreiz neaizvēru durvis es Ļāvu ienākt tam, ko nedrīkst laist Ja nu beigt spēli? Ja nu beigt spēli? Pat ja savu dziesmu sen vairs nav Tā – tava ceļa galā nav nekā Tavā sadegošā pilsētā Viss, kas darīts, sen jau izdarīts Lai var veiklāk sevi apmānīt Bet kad beidzot acis atvērsies Skaties, nelabums tev nepāries Šis ir īstais brīdis pagriezties (tomēr) Pēdējais brīdis pagriezties (tomēr) Šis ir īstais brīdis pagriezties Pēdējais brīdis pagriezties