Na na na na na na na na na na na na
Na na na na na na na na na na na na
Na na na na na na na na na na na
Es ar Amāliju reiz šķūnī biju
Un traku, traku, traku, traku viņu padarīju (padarīju)
Nobučoju viņu ar pašas ziņu
Un dzēsu, dzēsu, dzēsu viņā kādu sērkociņu (sērkociņu)
Viņa sadusmojās un skrēja projām
Un gandrīz, gandrīz, gandrīz, gandrīz, gandrīz gāja bojā (gāja bojā)
Es tai pakaļ skrēju kā ķerdams vēju
Un tomēr, tomēr, tomēr, tomēr viņu apprecēju
Na na na
Amālij! Ciešāk pie sevis mani turi
Amālij! Kāpēc tev vajag vējlukturi
Krūtīs ja pašiem mums mīlas ugunskuri
Na na na
Amālij! Tumsā mēs labāk centrā tiekam
Amālij! Vai tu maz apjēdz savu prieku
Katrai jau liktens nav devis pažarnieku
Šinī jampadracī es gribu sacīt
Draugs sieva, sieva, sieva, sieva raugies abām acīm (abām acīm)
Sargā mīlas ēku ar visu spēku
Un nodzēs, nodzēs, nodzēs viņā svešas uguns grēku (uguns grēku)
Pašam sev par prieku aiz auss sev lieku
Man jātop, jātop, jātop, jātop ir par pažarnieku (pažarnieku)
Pats spēt spēkus taupīt, jā spēkus taupīt
Tad sveša, sveša, sveša, sveša uguns nespēs laupīt
Na na na
Amālij! Ciešāk pie sevis mani turi
Amālij! Kāpēc tev vajag vējlukturi
Krūtīs ja pašiem mums mīlas ugunskuri
Na na na
Amālij! Tumsā mēs labāk centrā tiekam
Amālij! Vai tu maz apjēdz savu prieku
Katrai jau liktens nav devis pažarnieku
Na na na
Amālij! Ciešāk pie sevis mani turi
Amālij! Kāpēc tev vajag vējlukturi
Krūtīs ja pašiem mums mīlas ugunskuri
Na na na
Amālij! Tumsā mēs labāk centrā tiekam
Amālij! Vai tu maz apjēdz savu prieku
Katrai jau liktens nav devis pažarnieku