Dusmas Inga Cipe Dusmas bieži pagultēs sēž Līdz iznāk no savām ejām Dusmas reizēm visu krāj Pat vārdus, ko noklusējām Dusmas dungo pulksteņos vecos Reizēm uzlec uz pleciem Tās bužina matus un dienu grauž Ātri ļauj palikt veciem Dusmas dusmīgas domas domā Dusmas vienmēr ir sliktā omā Dusmas bieži uzlūdz uz deju Kaut es tīšām tām garām eju Dusmas reizēm pa palodzēm staigā Un skaļā balsī klaigā Dusmas noslēpumus pauž Un aplamas domas auž Dusmas nevajag projām dzīt Tās vajag izsacīt Tās vajag palaist pa vējam Ik viens mēs to spējam