Es bēdājos par putnu Kas nevar augstu lidot Jo saplēsis tas spārnu No koka zara krītot Es bēdājos par kaķi Kas neatrada mājas Par katru mazo draugu Kam tajās slikti klājas Es bēdājos par lapu Kas nokrīt prom no zara Un paliek zemē dusēt Līdz nākamam pavasarim Es bēdājos par rītu Kad saule nespīd logā Par darbu neizdarītu Par iztrūkušām pogām Es bēdājos par bēdu Kas dziļi sirdī snauž Un katru brīvu brīdi Pārmetumus auž Bet, tad kādu rītu Es bēdas projām raidu Un ar prieku sirdī Jaunu dienu gaidu