Kaut kur azotē klusi Ir bailes nolīdušas Tās baidās no ikdienas stāstiem No sarunām un glāstiem Tās baidās no zirnekļu kaktiem No tuneļiem smiltīs raktiem Kaut kur azotē klusi Ir bailes nolīdušas Tās baidās no zirnekļu kaktiem No tuneļiem smiltīs raktiem No tumsas un čīkstošām durvīm No ļauniem pasaku burvjiem Paņem bailes aiz rokas Un klusi pasveicini Tev nav vairs bail no bailēm Jo tu to droši zini Bailes pasargā tevi Kad ielai pāri ej Bailes ir bailīgas pašas Līdz tu tām pāri smej