Staigāju savu mietpilsoņu pēdās
Pie tirgus pazūd cerības bēdās
Alkāns noliek kārtējo pudeli
Bet pacels to vēlāk
Krustojuma attālumā ir
Tā dzīve ko visi vēlās
Bet līdz taisnei netiec kamēr seko ēnām
Es mēģināju lēnāk es gāju tālāk
Ar katru soli ko spēru
Mani nīda ar vien vairāk
Mani atmeta par metriem
Vai tā ira jābūt
Vai tā notiek ar citiem
Vai esmu zem lāsta
Man tā sāk šķist citreiz
Kāpēc šis krusts
Mums visiem ir jānes
Dzīve ir nežēlīga
Tevi izmeta jo tu izdedz
Vīra liktens vai samierinies
Vai izliecies ka zaibis
Tevi nomaina nākamais
Kad kļūsti par zemi tad viss
Paliek tik stāsti par vieglu dzīvi
Kādas nebija
Visu sasniedz savām rokām
Pohuj tavu cieņu kuras nеbija
Pāris asaras uz zārka
No dažiem kas tiešām tevi mīl
Līdz nāks tumsa viеnaldzība
Noslēgsies aplis pienāks citu kārta
Mana dziesma skanēs es tikšu tam pāri
Kāds atkal starp bloku namiem liks manas sāpes
Liks manus vārdus atcerēsies kādreiz
Skries tajās ielās kur es stāvu
Tad lai mēģina mums ko pārmest
Es neredzu sevi vairs spogulī
Tas sākas