Man stāstīja Daugaviņ, Kā liktenis vīdamās, Dziesma savus svētkus svin Ar bāliņu celdamās. Tā dziedāja bāleliņš, Pret likteni stāvēdams, Viņa dziesmā gadu simts Kā mūžiņis krāsojās. Vēl nāks piektais gads, Asins lietus līs, Un visaugstākās priedes nolauzīs. Iesim strēlniekos, Dziesma vētru sēs, Mūžam gaismas pils Kalnā gavilēs. Lai balstiņis vīdamās, Pār novadu aizvijās, Dziesma savus svētkus svin, Ar bāliņu celdamās. Tā dziedāja bāleliņš, Ar Daugavu nemirstīgs, Viņa dziesmā gadu simts Kā mūžiņis krāsojās. Vēl nāks piektais gads, Asins lietus līs, Un visaugstākās priedes nolauzīs. Iesim strēlniekos, Dziesma vētru sēs, Mūžam gaismas pils Kalnā gavilēs. Cauri Sirdīm mums Lauztās priedes augs, Jaunā gaitā mūs Jauni rīti sauks. Tālāk mūžībā Dziedot iesim mēs, Mūžam gaismas pils Kalnā gavilēs. Vēl nāks piektais gads, Asins lietus līs, Un visaugstākās priedes nolauzīs. Iesim strēlniekos, Dziesma vētru sēs, Mūžam gaismas pils Kalnā gavilēs.