Jā, viss lūza kā vadzis, jo viss bija pilns kā mērs Un sēras - tās plūda pār malām un ūdeņi cēlās Baltajā Nilā Un dies ar visu, ko līdzi vairs nevaru paņemt Dvēsele kliedza un mēģina saņemt mani rokās Pat paisums bēga Tieši tik par daudz, bija par daudz Tik ir pilns mans kauss Tieši tik par daudz, bija par daudz Tik ir pilns mans kauss Kas grūž mani zemē, mani rūda un velk mani zemē Tieši tik par daudz, bija par daudz Kam nesāp, tas neraudz un rokas tas asarās mazgā svešās kā ūdenī rāmā Tērpiet viskailāko drānās dārgākajās Pēdējie graudi lai nokrīt, Lai pagātne smiltīs klausās, Kad pulkstenis sitīs Skaties, kā pasaule pazūd Nīlas ūdeņos Tieši tik par daudz, bija par daudz Tik ir pilns mans kauss Tiesi tik par daudz bija par daudz Tik ir pilns mans kauss Kas grūž mani zemē, mani ruda un velk mani zemē Tieši tik par daudz, bija par daudz. Neviens no mums nav vainīgs, ka smags ir lietus, grauds Pat viena lāse jūrai var būt par daudz Būs par daudz!