Atceries Kad tevi ievainoju es Kad atkal pāršavu par strīpu Tu esi vienīgā uz visas pasaules Kas piedod manu stūrgalvību Mums ceļš ir viens Kas kopā ejams Un arī viens mums krūtīs gaiss Un neviens kalns nav nepārejams Un nav pēdējais Ja traucē neveiksmes kā ceļs vidū zars Tev mana laime ir Man tava Kad galā vasara Ir atkal pavasars Mums tādu ziemu nemaz nava Ja man Ja vienam būtu jāiet Bez savas armijas Kā pazaudējies kājnieks Tu mana tāfele un es tavs baltais krīts Es meža strauts uz tavām akām Viens otrs esam mēs kā laimes satelīts Kas riņķo nepaguris blakām