Mēs bijām nostāk, katrs savā zāles stūrī
Te viņa parādās un pazūd, drūzmējoties pūlim
Es ievilku elpu un aizmirsu to izpūst
Es itkā skatījos tur cauri, ieraudzīju, izkusu
Te pēkšņi viņas skatiens un viņas brūnās acis
Lido fluīdi un es jūtu, ka neesmu vairāk pats
Tas bij' mirklis kurā laiks uz brīdi stājās
Tas bij' mirklis kurā pazūd pamati zem kājām
Viss pa īstam, viņš ir īstais, viņa viņam īstā
Sitās tā, tā, tā, tā sirds, viss pa īstam, tā ir mīlestība
Viss pa īstam, viņš ir īstais, viņa viņam īstā
Sitās tā, tā, tā, tā sirds, viss pa īstam, tā ir mīlestība
♪
No rītiem bieži vēroju kā viņa murrā
Es noteikti esmu viņas sapnī, es pat zinu kurā
Viņas augums, kreklā manā
Es saku paldies neparko, kad viņa paiet garām
Viņai nevajg' iemeslu, lai dabūtu ko vēlās
Viņa necieš, kad es atsaku un saku- mīļā vēlāk
Viņai patīk, kad uzvedamies mēs kā bērni
Man patīk, kad uzvedamies mēs kā bērni
Mēs esam jauni, skaisti, mēs metam līkumus
Kad esam divi vien, mēs esam ārpus likuma
Katru dienu aiz priekiem slaukam prieka asaras
Trīs, seši, pieci, viņa ir mana vasara
Tas nav tik tā pat
Tas ir kas vairāk
Ka mēs, mēs, mēs, mēs
Satikāmies īstajā vietā un laikā
Viss pa īstam, viņš ir īstais, viņa viņam īstā
Sitās tā, tā, tā, tā sirds, viss pa īstam, tā ir mīlestība
Viss pa īstam, viņš ir īstais, viņa viņam īstā
Sitās tā, tā, tā, tā sirds, viss pa īstam, tā ir mīlestība
Viss pa īstam, viņš ir īstais, viņa viņam īstā
Sitās tā, tā, tā, tā sirds, viss pa īstam, tā ir mīlestība