Saulrieteņa dzīvībiņa Noriet vēlu vakarā Māte teica prom iedama: Sargā, dēls, puķu kausus! Visu mūžu mežā gāju Puķu galvas paceldams Augstāk galvas, šņupdegunes Pilnam dots, un Dievs ir gan! Lauzto sirdi es pacēlu Liku blakus apini Paskatos citu rītu Pavisam pārlūzusi Naktsvijole bālu vaigu Visu nakti raudājusi Visu sirdi izlējusi Mitrajās(i) papardēs Gan es lūdzu, gan draudēju: Tik daudz puķu noskumušu! Ar nātrām stāvus cēlu Bālas sila pulkstenītes Velns, tev manu sūru dabu: Nemācēju nosargāt Tīra dzidra medus rasa Pil atkal zemītē ♪ Es nevaru, mīļā māte Tavus grūtus puķu kausus Tik daudz skumju, tik daudz smaržu Pil atkal zemītē! Tik daudz skumju Tik daudz smaržu Pil atkal zemītē!