Jel, saki - jūras dziļumā kas tur mīt,
Jel, saki - vētrā liedagā kas tur spīd,
Caur taviem pirkstiem mirdzēdams kas tur krīt
Kā sarkans pavediens?
Kas tavām naktīm melnajām liks, lai gaist,
Kas tavām dienām baltajām liks vēl kaist,
Kas tev uz krūtīm maigajām degs tik skaists?
Tik dzintars, dzintars vien.
Veros
Tavos matos - dzintars tajos mirdz,
Tavās lūpās skatos - dzintars tajās kvēl,
Tavā balsī klausos - dzintars tajā skan,
Tikai sarkans dzintars vien.
Kas taviem mirkļiem laimīgiem liks vēl augt,
Kas nāks pie tevis atmiņās vēl kā draugs,
Kas mīlēt, sapņot, ilgoties sauks un sauks
Kā sarkans pavediens?
Jel, saki - mīla mūžīgā kas ir tā,
Jel, saki - laime ilgotā kas ir tā,
Un mūsu dzīve skrejošā kas ir tā?
Tik sarkans dzintars vien.