Yeah, yeah Jauns vīrs, padsmit gadu Ar dusmām viņš cīna badu Vietā, kur ir jābūt miera Viņš neredz ne grama labu Un, lai cīnītos ar naidu Tam vajag kādu gramu labu Jau no bērnības tik agras Tie crackheadi un lamas Cirkulē pa māju Atmosfēra tīri vāja Tik vāja, ka pat nevarētu Nostādīt uz abām kājām Tajās asinīs ir jūtas Tik daudz cilvēku, ka viss te jūk Viņa zeme trīc Un jumts brūk Jā, zem jumta nemiers Neliek mieru viņam nedienas Viņa paša vella māte Tikai izrādīja necieņu Un viņš neciena, ja viņu nicina Tēvs rokas vicina Nav neviena mājās Kurš nebūtu jutis sitiena Neiet ārā no istabas Izmisums viņu mitina Viņš nejūt līdzi citiem Jo citi par sāpēm ķircina Viņam divi plāni Plāns A un plāns B Slēptās lapās plāno Ko, kā un kādēļ Plāns A Ļauj man aiziet, ļauj man aizmirst Neskaitāmas reizes Kad radīji liekas raizes Nezinu neko Un nezinu, kur man iet Bet salīdzinot ar šo Jebkur es varu atrast mieru Dzīves skola Mani sagaidīšot ielas Ja es strādāšu pietiekami Tad nopelnīšu cieņu Ja nesanāks Tad mana sirds man neliks mieru Un cits man nekas neatliks Kā tikai plāns B Viss pa galam Mana dzīve nav ne laba Viss ir sadauzīts un sadalīts Pa sīkām nieka daļām Un es dalījos ar visu Ar visu, ar visu Kas man tikai bija Bet, kas bija, izbija Viss sīki, smalki izsijāts Un mani atkal nomāc raizes Tikai šoreiz esmu vājš Manās rokās ir žilete Manas sāpes rada laimi Man neviena nav apkārt Bet tik un tā jūtos vainīgs Ja savas sāpes var izliet Tad leju bazgala spainī Bet man nepietiek Manai dzīvei nav jēgas Ja tev pakaļ skrien dēmoni Mani dzenā manas ēnas Un es jūtos tik zemu Pa dzīvi esmu nekas Ja es pazustu tagad Mani neviens neatrastu Kā var zaudēt pret sevi Savu prātu un savu rīcību Ja man dotu otru iespēju Tad es zaudētu divcīņu Kā var zaudēt pret sevi Savu prātu un savu rīcību Viņa pēdējie vārdi Pirms viņš atņem savu dzīvību