Ēzelīti mīļais, ēzelīti mans,
Mugurā tev nasta, bet zem kakla zvans.
Ēzelīti, zvaniņš – tas ir liktens tavs
Katram kaut kas jānes – ļoti smags un savs.
Ēzelīša liktens ēzeliski raud,
Ēzelīti piekrāpt ēzeliski draud.
Ēzelītim nastu uzkrauj mugurā
Zvaniņš raud, bet lopiņš nenojauš nekā.
Ī-ī-ī-ā, lopiņš nenojauš nekā
Ī-ī-ī-ā, lopiņš nenojauš nekā
Šodien ēzelītis, rīt jau tīģeris,
Ai, cik ātri visu pārvērš liktenis
Šodien ēzelītis, nastu nesējs naivs
Rīt jau, rīt jau, rīt jau – rīt jau strīpainais.
Zvaniņš raud, bet lopiņš, lopiņš spītīgais
Nes un nes un pats sev, pats sev liekas skaists.
Satiku uz ielas ēzelīti es
Saki, nelaimīgais, ko tu šodien nes.
Ī-ī-ī-ā, ko tu ko tu šodien nes
Ī-ī-ī-ā, ko tu ko tu šodien nes
Ēzelītis dumjais acīs skatās man
Gan jau nes tu arī – gan jau, gan jau, gan
Ēzelīti, zvaniņš, tas ir liktens tavs
Katram kaut kas jānes – tikpat svešs cik savs.
Ī-ī-ī-ā, tikpat svešs un tikpat savs
Ī-ī-ī-ā, tikpat svešs un tikpat savs