Tu biji kails un vēju aplauzts koks Es lapots tītenis ar ziliem ziedu zvaniem Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok Nu pilni tavi zari ziediem maniem Nu dūc ap tevi atkal bišu spiets Un putni lizdo zaļu lapu ēnā Tu stāvu raženo pār upes dzelmi liec Un spoguļojies dziļi vilnī rēnā Tev liekas, ka tu salapojis pats Tu gribi izrauties no manu stīgu skavām Dreb sāpēs tītenis un zila zieda acs Lej asaras pār zaru rokām tavām ♪ Tev liekas, ka tu salapojis pats Tu gribi izrauties no manu stīgu skavām Dreb sāpēs tītenis un zila zieda acs Lej asaras pār zaru rokām tavām Bet ciešāk vēl pie raupjā stumbra plok Vēl maigāk zvana visiem ziedu zvaniem Es aiziet nevaru no tevis, sausais koks Lai kails tu nepaliec bez lapu lokiem maniem