Uz sērkociņu kastītes Sēd punduris no pagātnes Un atklāj savu lielo sapni vaļā. Tas nav nekas tik saprotams Kā mūsu skumjais jautājums Kā ātrāk nokļūt lokā apburtajā Un tad vērodams ik soli mūsu dejā Pa dzīves taku lejā Sirmais bārdainis ar platu smaidu sejā Runāja mazliet Nav vietas tādas pasaulē Kur elpotu mēs tā kā te Es sajūtu to smaržu dzīvošanā (dzīvošanā) No pašas pirmās sekundes Līdz sabiršu kā smiltis es To noglabāju dziļi sirdī savā (savā) Un tad vērodams ik soli mūsu dejā Pa dzīves taku lejā Sirmais bārdainis ar platu smaidu sejā Runāja mazliet Starp koku lapām sarkanām Spīd brīnums košs, bet neredzams Tā ir tā skaistā smarža prātā manā Ja acis atver plati ciet Un iekšpus paveras mazliet Tad galva noreibst, sevi ieraugot Un tad vērodams ik soli mūsu dejā Pa dzīves taku lejā (pa dzīves taku lejā) Sirmais bārdainis ar platu smaidu sejā Runāja mazliet (runāja mazliet runāja mazliet runāja Mazliet. tik ogļu melns un trejdeviņi trejdeviņi Slepens Bij vīra stāsts To visu dzirdēju un laimīgs devos projām Pavisam citāds) Un tad vērodams ik soli mūsu dejā Pa dzīves taku lejā Sirmais bārdainis ar platu smaidu sejā Runāja mazliet Tik ogļu melns un trejdeviņi slepens Bij vīra stāsts To visu dzirdēju un laimīgs devos projām Pavisam citāds (tik ogļu melns un trejdeviņi slepens Bij vīra stāsts To visu dzirdēju un laimīgs devos projām Pavisam citāds) Tik ogļu melns un trejdeviņi slepens Bij vīra stāsts To visu dzirdēju un laimīgs devos projām Pavisam citāds