Visu, kas man ir lēnām nogalinu es
Un to, kas beigts, atdzīvināt nekad nevarēs
Viss ir pie dirsas, toreiz neko nepazinu, bet
Vienmēr būšu pirmais, kas kaut ko nemaz nemācēs
Visu, kas man ir lēnām nogalinu es
Un to, kas beigts, atdzīvināt nekad nevarēs
Viss ir pie dirsas, toreiz neko nepazinu, bet
Vienmēr būšu pirmais, kas kaut ko nemaz nemācēs
Kājas regulāri slīd, labi, ka nerukāšu rīt
Tas nozīmē, ka ir liela iespēja tam, ka nerunāsim
Tas pārāk sekundāri, skanu kā deputāti
Vienīgi es nediršu un neinteresē reputācija
Nekas - brīžiem šķiet, ka man pat nemaz neinteresē tas
Vai es esmu normāls, to Tu labāk tagad interpretē pats
Bet atceries, ka tas, ko domā - manā galvā nebūs fakts
Un lai es kaut ko beidzot sāktu mainīt nemaz nelūdz pat
Kur ir cērmes? nedomājiet bēgt
Jums vajag tagad ēst, un man būs vienmēr vēl
Man arī ir vēlmes, mēdz tās mani dzelt
Un tāpēc ne pa velti, es saprotu, kā tās celt
Es sakopoju domas un pisos nahuj prom
Jo es zinu to, ka nekontrolējot
Sevi pārāk ļoti, es radīšu sev mokas
Tikai manas otas mani pārveidos
Visu, kas man ir lēnām nogalinu es
Un to, kas beigts, atdzīvināt nekad nevarēs
Viss ir pie dirsas, toreiz neko nepazinu, bet
Vienmēr būšu pirmais, kas kaut ko nemaz nemācēs
Visu, kas man ir lēnām nogalinu es
Un to, kas beigts, atdzīvināt nekad nevarēs
Viss ir pie dirsas, toreiz neko nepazinu, bet
Vienmēr būšu pirmais, kas kaut ko nemaz nemācēs