Neviens vairs nepalīdz
To taču nemaz neprasīs
Nepazust debesīs
Palīdzība nevajadzīga
Neviens vairs nepalīdz
To taču nemaz neprasīs
Nepazust debesīs
Palīdzība nevajadzīga
Mēs visi esam vāji, pamēģini tikai to testēt
Tikai savā galvā rēķināt vari, cik ļoti nespēj
Neturēt aiz restēm, to, kas sakarst - dzesēt
Joprojām uz priekšu visu, ja Tu tagad vest spēj
Paņemu to, ko gribu un vispār negribu nost vairs lēkt, nē
Es esmu īsts, es esmu es, man asinis skaisti tecēs
Granātas nevajag mest te, neesmu bruņu vestē
Gadi nāk, gadi iet, bet dzīvesstilu turu ekstrēmu
Smadzenes savas lieku presē
Nezinu, kas tieši tecēs
Pārāk viegli ir nespēt
Ir jādara, ja grib redzēt
Ir jādara, ja grib just
Jāuzpilda, ja ir tukšs
Jāsaprot pat, ja viss čukst
Ir jāpaklausa sirds puksti
Ir jādara tas, ko gribi, nevis jādara tas, ko darīt vajag
Zibenīgi ātri parit laiks, gan piekritīs man radītāji
Dažbrīd sāk pat palikt bail, bet gan kāds vietās visu saliks, lai
Man ļoti besī pārmaiņas, bet šoreiz kaut ko vajag mainīt baigi
Neviens vairs nepalīdz
To taču nemaz neprasīs
Nepazust debesīs
Palīdzība nevajadzīga
Neviens vairs nepalīdz
To taču nemaz neprasīs
Nepazust debesīs
Palīdzība nevajadzīga
Es Tev parādu durvis, ja vajadzēs - atvēršu tās
Kā kara kuģis, bet tas nav radījis sāpes tādas
Ko sevī turi Tu, un kad tās vispār sāka nākt?
Un ja esi tur, Tu paliec tikai saplēstāks
Es Tev izlieku trepes, ja vajadzēs - pasniegšu roku
Tās izdziedēs, jo esmu patiess, proti
Šaubas izkliedēs, Tu no tām pārtiec ļoti
Nāc karietē - es katru dienu atgriežos
Pārāk daudz jautājumu, pārāk maz atbilžu
Meklējot tās, Antarktīda pat sasilst
Patiesība ripo pa kāpnītēm lejā
Ja melot kāds mēdz, redzēt to var tajā sejā
Samelo vienreiz un samelosi visreiz
Runāšana ir atslēga, nerunā vai izbeidz
Es neticēšu Tev pat, ja galdā liec faktus
Es neticu nevienam, ja vēl neizpētīju pats
Neviens vairs nepalīdz
To taču nemaz neprasīs
Nepazust debesīs
Palīdzība nevajadzīga
Neviens vairs nepalīdz
To taču nemaz neprasīs
Nepazust debesīs
Palīdzība nevajadzīga