Tici vai nē, bet šī dziesma ir par Tevi
Daudzi nezina Tavus bītus, bet tas nesvarīgi sen
Jo es zinu, un esmu pateicīgs, ka varu zināt
Ne vienu reizi vien uz tiem esmu izdevis savu izlādi
Un redzi, kā Tev šķiet, ko es tagad daru?
Pēc visa šī te laika, kas nemaz nav pamaz gadu
Tagad pastāstīšu, kā krustojās mūsu ceļi
Divpadsmitais gads, kad repā aizvien vairāk jūtu sevi
Hhradio un raktuve fresh
Emergo liek tur savus bītus, bet es atkal savu repu
Un tad vienu dienu, es viņam rakstu - yo, vecīt
Atsūti kādu bītu, es virsū uzrepošu precīzi
Viens, divi, trīs, man tajā pašā dienā - bīts
No hhradio uz skype'u pārlecām jau, tiešām, drīz
Tur uzturējām kontaktu vairākus mēnešus
Viņš man sūtīja tur bītus, es rakstīju to, kas uz mēles
Negatīva noskaņa un depresīvas tēmas
Gribēju savās dziesmās aizvien vairāk enerģiju vēl
Tā tas turpinājās kādu gadu vai divus
Tas bija diezgan sen, tāpēc tikai stāstu, ko zinu
Un tad vienu rītu, man ienāk neskaitāmas ziņas
No sākuma domāju, ka tas joks, bet no tā laika kontakts miris
Viņš rakstīja - jāpārdod man dators, aparatūra
Toreiz vairāk nekā tagad nauda vairumam trūka
Un es nezinu, kas tieši notika un kas notiek
Ja ir, tad atbildes, lūdzu, kāds dodiet
Visinteresantākais tikai tagad sekos
Kas man deva iespēju uz Emergo bītiem repot
Vēl pat šodien, ja ir pagājuši gandrīz desmit gadu
Viņš todien atsūtīja pilnīgi visus bītus man
Toreiz dabūju aptuveni četrsimt bītus
Un tā nav nepatiesība, šis te stāsts ir iz dzīves
Tā kā uz to repu esmu pasists bišķi
Gandrīz viss ir aprepots, ja skatāmies statistiski
Man joprojām jautājumi, jā, un atļauts skumt
Vienkārši gribētu parunāt ar Tevi kaut vai kādu stundu
Jo tā neziņa, diezgan pretīga lieta
Kā eksistējoša vieta, uz kuru nedrīkst iet
Milzīgs respekts un cieņa, es paklanos dziļi
Ja Tu tomēr šo dzirdi, kaut kā padod man ziņu