Esi Tu ar mani jau no pašas pirmās dienas
Bet iepazinu pēc kāda laika Tevi stiprāk tieši
Šķiet, kad iemācījos runāt, kad kaut ko sāku saprast
Kad smadzenes pieprasa kaut ko nedaudz vairāk kā pasakas
Neatceros konkrēti, kad Tevi pirmo reizi sastapu
Kaut it kā nevajag piepūli, lai Tevi šeit atrastu
Gan jau jautājumi, gan jau vismaz padsmit versijas
Nevienu no tām man kopā neizdodas salikt necik
Sava veida stress ir, ko darīt - īsti nezinu
Par Tevi nevienam stāstīt arī nemaz diži negribu
Viena no versijām - es vienīgais Tevi redzu
Tomēr paskatoties apkārt - visur ēnas zemi sedz
Nekad nav tāds brīdis, kad esmu pilnībā viens
Kaut neko ļaunu nenodari, Tu esi viltīga, šķiet
Kādreiz Tevis dēļ mēdzu bieži pārdzīvot
Joprojām neziņa ir tā lieta, ar kuru nav viegli sadzīvot
Nepazīstu Tevi vēl tagad - ēna
Nevaru Tevi dabūt malā - ēna
Nesatvert Tevi, man ir jau gana - ēna
Nesaprotu, kāpēc Tu mana - ēna
Tev ir mans veidols, manas kontūras un karkass
Tavā vietā es jau noteikti prom būtu un saprastu
Nebūtu Tu ne pirmā, ne arī pēdējā, nu, noteikti
Tāpēc Tevi cienu un novērtēšu vairāk nekā toreiz
Kad domas bija pavisam zemā kvalitātes līmenī
Šodien daudzās vietās būtu šādi kandidāti izdevīgi
Kas par to? mēs visi mainām sevi katru dienu
Acīmredzot, visas ēnas aug mums līdz vai sarūk tieši
Vai sāktu sajukt prātā, ja Tu atbildēt spētu?
Nākošreiz, kad atkal garām kaut kā paslīdētu vēsi?
Gan jau, par to jau esmu smagi domājis
Varbūt izslēgtos no šoka it kā kāds būtu mani bojājis
Viss joprojām pastāv varbūtības līmenī
Bet zinu, ka jebkura lieta sagrūt rīt var zibenīgi
Tu zini, ko darīšu, kopā pacelsim rokas
Jautājums tāds - vai man pašam vispār savas domas?
Nepazīstu Tevi vēl tagad - ēna
Nevaru Tevi dabūt malā - ēna
Nesatvert Tevi, man ir jau gana - ēna
Nesaprotu, kāpēc Tu mana - ēna
Nepazīstu Tevi vēl tagad - ēna
Nevaru Tevi dabūt malā - ēna
Nesatvert Tevi, man ir jau gana - ēna
Nesaprotu, kāpēc Tu mana - ēna