Es atceros ka tu man savu roku devi
Gadu atpakaļ tikās mūsu ceļi
Nāku majas un ceru ieraudzīšu tevi
Bet tevis nav, palieku ar sevi
Un man nav grūti uz tevi gaidīt
Jo tikai tu man tā liec smaidīt
Un nē es negribu neko mainīt
Mēdzam mēs abi būt vainīg
Un man bez tevis patiešām grūti
Ja tevis nav tad es zinu būs sūdi
Es zinu uzvedos brīžiem stulbi
Kad tevis nav man ap sirdi ir skumji
Toreiz tikāmies pie elmāra loga
Iedomājos kāda viņa ir oga
Un ar laiku es sapratu to ka
Man uz sirds bij tavējā roka
Mazā kapec tu atkal sāc
Tu tak es zini mani esu tāds
Tu tak es zini mani esu tāds
LOCCO ira mans dzīves stāsts
Tu no manis esi ļoti tālu
Tu no manis esi loti tālu
Un bez tevis nevaru man sāp
Un bez tevis nevaru man sāp
Atceries kur bija mazie greizie rati
Atceries bijām kopā visu nakt
Bijām divatā un tu biji mans kaķ
Skatijamies sausmenes bija trak
Rokās sadevušies gājām mēs uz mēž
Likās esam tikai tu un ēs
Tajā brīdī likās joka pēc
Taču tagad saku bija vērts
Atceros kā mēs bijām cēsīs
No atmiņas neizdzēsīs
Jau atkal man besi
Kapec tu ar mani neesi
Neprasu no tevis daudz
Samīļo kad man ir aukst
Sadzirdu kad mani sauc
Vienmēr būšu es tavs
Mazā kapec tu atkal sāc
Tu tak es zini mani esu tāds
Tu tak es zini mani esu tāds
LOCCO ira mans dzīves stāsts
Tu no manis esi ļoti tālu
Tu no manis esi loti tālu
Un bez tevis nevaru man sāp
Un bez tevis nevaru man sāp