Vai tur nāve jūras malā Nedejo pa akmeņiem? Kas tik savāds galu galā Spīguļo uz akmeņiem? Vai tur nāve jūras malā Nedejo pa akmeņiem? Kas tik savāds, bailes sacīt, Cilvēku nav tuvumā, Jāvelk elpa, jāslēpj galva, Jāmūk tavā tuvumā. Vai tur nāve jūras malā Nedejo pa akmeņiem? Siltums kluss no tava klēpja, Vēji pūš, un priedes šalc, Nebaidos, bet tikai slēpjos. Kas tur mirgo? Priedes šalc. Vai tur nāve jūras malā Nedejo pa akmeņiem? Ak, tas būs man tikai licies, Saules mirga akmeņos. Tas būs licies. Tikai licies. Liels un dzīvs – un nebaidos. Nē, patiesi, nespīdēja Tur nekas, jā, it nekas, Staignas smiltis, paiet nevar, Jātic, nespīd, jātic, nespīd, Nedejoja tur nekas. Vai tur nāve jūras malā Nedejo pa akmeņiem? Kas tik savāds galu galā Spīguļo uz akmeņiem? Vai tur nāve jūras malā Nedejo pa akmeņiem?