Aiz vārtiem kāds klusi mirst
Tas klusē, jo vārdu par daudz
Viņš klusēs līdz sirdspuksti stāsies un sāpes būs prom
Kad viņa nebūs šeit vairs
Viņš miglā gaidīs un vēros līdz debesis iemigs un apstāsies laiks
Naids liks viņam no pelniem celties
Ceļš būs brīvs un nebūs kur krist
Nemanot pat ēnu, viņš paslīdēs Tev garām
Nedzirdot pat soļus, viņš pārnāks mājās
Nāves atbalss izskan miglā
Tā sauc viņu gan nomodā, gan miegā
Viņa paša aicināta, viņa paša izsaukta
Tā nāk un viņš dosies tai līdzi
Klusējot viņš mirst
Ir par vēlu
Viņa gars ir salauzts
Tas aiziet neatvadījies
Tas aiziet, lai atgrieztos
Par vēlu
Vārti jau ciet
Par vēlu
Jau dzīvība dziest
Par vēlu
Jau acīs tam tumsa
Drīz sāksies jauns ceļš
Tas aizies un pārnāks kā grēks
Laid viņu
Tas nerunās vairs
Lai aizsaule dziedē un spēku tam dod
Naids liks viņam no pelniem celties
Ceļš būs brīvs un nebūs kur krist
Nemanot pat ēnu, viņš paslīdēs Tev garām
Nedzirdot pat soļus, viņš pārnāks mājās
Aiz vārtiem kāds klusi mirst
Tas klusē, jo vārdu par daudz
Viņš klusēs līdz sirdspuksti stāsies un sāpes būs prom
Kad viņa nebūs šeit vairs
Viņš miglā gaidīs un vēros līdz debesis iemigs un apstāsies laiks