Par mieru es atdotos tev Tik sekli, lai pieliektos smelt. Rūgts ar saldu sajaucies, Kurš atšķirt spēs? No melna baltā pārvērsties Viņš nepaspēs. Par laiku nav sapratnes tev, Tas aizies un izšķirt tik spēs. Tā kā ūdens nesasmelts Tas aizplūdīs, Dziļi zemē sasūksies, Visu izmainīs. Nevainīgs mans solis bij' izdarīts, Nekustīgs tas ērkšķos nesadzīs. No laimes liek nespēkā gurt, Lai ļautu sāpēm durt. Zem sveša spārna paslēpies Tu iesmējies, Bail bij' acīs skatīties, Jo nobijies. Nevainīgs mans solis bij' izdarīts, Nekustīgs tas ērkšķos nesadzīs.